Kā noteikt robežas pirms kailfoto vai porno filmēšanas?
Lieto parastus vārdus.
«Kailums man der» dažādiem cilvēkiem var nozīmēt pilnīgi atšķirīgas lietas. Tāpat erotisks, eksplicīts, softcore, hardcore, juteklisks un gandrīz jebkurš apzīmējums, ko cilvēki lieto tāpēc, ka tas skan vieglāk nekā pašas lietas apraksts.
Ja atšķirība svarīga, runā par pašu lietu.
Vai seja būs redzama? Pilns kailums? Redzami dzimumorgāni? Skūpstīšanās? Pieskārieni? Orālais sekss? Dzimumakts? Tuvplāni? Cits izpildītājs? Fotogrāfijas kopā ar video?
Nav vajadzīgs piecdesmit lappušu kontrolsaraksts. Vajag, lai abi cilvēki iztēlojas vienu projektu.
Skaidrs nē ir noderīgs. Tas ļauj producentam izlemt, vai iecere patiešām der izpildītājai. Ja projekts darbojas tikai tad, kad cilvēks dara to, ko negrib, tas vienkārši ir nepareizais projekts.
Arī varbūt var būt noderīgs, kamēr tas paliek varbūt. Dažreiz patiešām nezini, kā kaut kas jutīsies, pirms esi tur. Labi. Bet producentam nevajadzētu būvēt visu produkciju uz pieņēmuma, ka nenoteiktība vēlāk ērti pārvērtīsies par jā.
Ir arī robežas, kurām nav sakara ar seksuālām darbībām. Sejas redzamība, publiskais vārds, smēķēšana, alkohols, publiskas vietas, dialogs, mati, grims, cits izpildītājs, kuras fotogrāfijas var izmantot reklāmai, kur publicē gatavo materiālu. Tās var būt tikpat svarīgas.
Savādi, bet skaidras robežas parasti atvieglo radošo pusi. Kad visi zina, kur ir sienas, to iekšpusē ir daudz vairāk vietas improvizācijai, nedomājot, vai kāds slepus gaida kaut ko citu.
Tā man patīk strādāt. Ja iecere un cilvēka robežas nesader, tā ir kastinga neatbilstība. Nav nekā radoši interesanta mēģinājumos pierunāt cilvēku dot citu atbildi.
Arī sarunai nav jābūt klīniskai. «Man der pilns kailums un orālais sekss, negribu anālo seksu, un jebkuru ejakulācijas kadra uzstādījumu gribu apspriest pirms rezervējam» ir daudz noderīgāk par nopulētu rindkopu par personīgām robežām. Producents tagad zina, uz kā būvēt īsto produkciju.
Palīdz arī atšķirt stingru nē no kaut kā, ar ko tev vienkārši nav pieredzes. «Nekad to neesmu darījusi un vēl nezinu» ir informācija. To nevajadzētu uztvert kā slēptu jā, bet tas atšķiras no «Es to negribu». Labs kastings daļēji nozīmē saprast šīs atšķirības, nepārvēršot tās sarunu spēlē.